Nav taisnība sakot, ka tikai mēs dodamies gūt pieredzi citur, jo paši vēl esam tikai attīstības sākumā. Kā atzīst 13 jaunieši no Anglijas jauno zemnieku un lauku jauniešu organizācijas „Devon Federation of Young Farmers’ Club”, kuri no 5.-12. augustam viesojās Latvijā, mēs, latvieši, protam strādāt! Augstu vērtējot mūsu tradīcijas un godā turot darba tikumu, šo 25 neatkarības gadu laikā, esam strauji spējuši tuvoties rietumvalstu lauksaimnieku līmenim.

Angļu jauno zemnieku viesošanās mērķis bija kopā ar biedrības „Latvijas Jauno zemnieku klubs” pārstāvjiem nedēļas garumā, apbraukājot visus četrus Latvijas novadus, redzēt un pieredzēt metodes, ar kādām strādā jaunie lauksaimnieki Latvijā. Nedēļas laikā tika apskatīti ne tikai lauksaimniecības uzņēmumi un saimniecības, bet arī skaistākie tūrisma objekti, nobaudīta latviskā virtuve kā arī pieredzēta latviešu viesmīlība un sirsnība, kas tika piedzīvota ikvienā sētā, kur jaunieši tika uzņemti.

Ceļš tika sākts ar Kurzemi, kur pēc pabūšanas jūras krastā devāmies uz senatnīgo Kuldīgu. Viesojāmies pie jaunā lauksaimnieka Jāņa Uzulēna Z/s „Jokas”, kas darbojās gaļas liellopu audzēšanas nozarē. Pēc vasarīgas peldes Ventas rumbā, devāmies pie jaunā lauksaimnieka Uğa Grīnberga, kurš uzskata, ka dzīve laukos ir dzīvesstils un ar draugu palīdzību pirms pāris gadiem izveidoja lielisku vidi, kur pulcēt tūkstošiem cilvēku festivālā “Zvērā”, bet tagad ir uzsācis savu uzņēmējdarbību laukos. Nogaršojām piparmētru gardumus “Piparmētru namiņā” pie Lolitas Duges un parādījām studentu pilsētu, Jelgavu. Bauskas pusē viesojāmies pie jaunās lauksaimnieces Almas Spangeres, kuras ğimene savā jaunizveidotajā gaļas liellopu saimniecībā strādā un eksperimentē, lai attīstītu gaļas liellopu nobarošanas nozari Latvijā. Pabijām arī “Trušu pilsētiņā” un protams Zemgales pērlē- Rundāles pilī. Jaunais lauksaimnieks, Andris Pastars Iecavas pusē, jauniešiem pastāstīja un parādīja riskus, kas pie konkrētajiem laikapstākļiem iespējami strādājot tieši graudkopības nozarē. Lai varētu gūt pilnīgu priekšstatu, devāmies arī uz Latgali- Viļānu novada Z/s „Lazdu mājas”.  Tur piena lopkopības un graudkopības nozarēs kopā ar vecākiem saimnieko jaunais lauksaimnieks Lauris Ikaunieks. Viesojāmies laikā, kad tieši pirms kārtējām lietavām, no lauka tika nokulta tritikāle, kuru uzreiz pēc tam nogādāja uz kooperatīva VAKS Varakļānu pieņemšanas punktu „Grozu kalte”, kur arī mums bija tā iespēja piedzīvot graudu pieņemšanas procesu. Devonas apgabalā nav iespēju nodarboties ar graudkopību, tieši trūkstošo zemes resursu dēļ, tādēļ šis jauniešiem bija kas jauns. No viesmīlīgās Latgales,  pa ceļam apskatot Cesvaines pili un gūstot zināšanas no pieredzējušā vetārsta, Raita Krūmiņa Z/s „Krūmiņi”, tālāk devāmies uz gleznaino Vidzemi, kur viesojāmies Z/s „Veczilakši”. Tur jaunais lauksaimnieks Kārlis Ruks kopā ar ģimeni veiksmīgi darbojās cūkkopības un graudkopības nozarēs.  Eksperimentējot un šogad pirmo reizi cūku barības devā iekļaujot pašaudzēto saldo lupīnu, tiek iegūti arvien labāki cūku nobarošanas ātruma un gaļas kvalitātes rādītāji. Vidzemē pabijām arī pie jaunā lauksaimnieka Jāņa Grasberga viņa Z/s „Zilūži”. Angļu jaunieši patiešām bija patīkami pārsteigti ar cik labiem rādītājiem attīstās šī piena lopkopības saimniecība, paralēli strauji, bet stabili attīstot arī piena pārstrādes un graudkopības nozares.  Mūsu pieredzes brauciens noslēdzās SIA „Mikaitas”, kas ir viena no vistraujāk attīstītajām aitkopības saimniecībām Latvijā. Tā kā Devonas grāfistē aitkopība ir vispopulārākā lauksaimniecības nozare, jaunieši ar lielu interesi klausījās saimnieku Aijas šneideres un Jāņa Miķelsona stāstītajā par pieredzēto šajā nozarē tieši strādājot Latvijā. Īpaša interese tika izrādīta par metodi aitu sargāšanai izmantot trenētos Pireneju kalnu suņus.

Kā atzīst „Devon Federation of Young Farmers’ Club” biedri, līdz šim Latvija bija valsts, par kuru bija vien zināms, ka tā kādreiz ir bijusi Padomju savienības sastāvā, bet tagad viņi var teikt, ka šī ir valsts, kura strauji attīstās, kurā dzīvo sirsnīgi cilvēki, kuriem ļoti svarīga ir vide, kurā dzīvot- lauki un sētas ir sakoptas un cilvēki ir ļoti viesmīlīgi. Viņi redz, kā mēs esam spējuši izmantot Eiropas savienības fondu līdzekļus savai attīstībai, bet viņi apzinās, ka arī viņiem ir bijusi šāda iespēja iepriekš un, ka šobrīd, lielā daļā Lielbritānijas zemnieku viens no pamatnienākumu avotiem ir subsīdijas, kuras daļēji veido arī ES līdzekļi.  Lai gan liela daļa no viņiem balsoja „par” Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, motīvi ir bijuši dažādi. Arī viņos ir neziņa par gaidāmo, bet pamatarguments ir bijis vēlme būt neatkarīgiem-  pārstāt pakļauties regulām un pašiem izlemt par to, kurā virzienā attīstīties. Pēc nedēļas, kas pavadīta šeit, jaunieši teic, ka Latvija ir vieta, kurā labprāt atgriezties. Mums vēl ir kur augt, jo mums ir tāda iespēja- ir vēl pieejami zemes resursi par zemām cenām salīdzinot ar Angliju, kur tā ir 4 reizes dārgāka un attīstot eksporta tirgus, mēs varam saražot konkurētspējīgas preces. Tas viss ir mūsu pašu rokās- mūsu spējā uzņemties risku. Paldies visiem par viesmīlību, uzņemot mūs savās sētās. Jau Martā biedrības Latvijas Jauno zemnieku klubs” biedri plāno doties atbildes vizītē uz Devonu, lai smeltos pieredzi viņu darbībā.