X
Vārdadienas: Alberts, Madis

Ārvalstu sadarbība

Kā ļoti nozīmīgu, savas darbības virzienu, uzskatām ārzemju sadarbību ar līdzīgām jauno lauksaimnieku un jauniešu organizācijām visā Eiropā. Pateicoties šai veiksmīgajai sadarbībai, biedrības biedriem regulāri tiek nodrošināta iespēja piedalīties dažādās apmācībās, forumos un konferencēs dažādās Pasaules vietās. Nonākot ārpus robežām, tiek bagātināta ne tikai sava personīgā pieredze, bet arī gūtās zināšanas tiek nodotas tālāk. Esam dalīborganizācija Eiropas lauku jauniešu organizācijā „Rural Youth Europe“.

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Ungāriju

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Ungāriju
2019. gada 3. jūnijs

Jauno zemnieku klubs kopā ar citu Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem devās pieredzes apmaiņā uz Ungāriju. Brauciens norisinājās no 29.maija līdz 1.jūnijam.

29.maijā sākam ar tikšanos Lauksaimniecības fakultātē (Szeceny Istvan University, Biotechnológiai Oktató Központ) ar Ungārijas Zemkopības ministrijas, Lauksaimniecības kameras un pašas lauksaimniecības fakultātes pārstāvjiem. Iepazināmies ar fakultātes galvenajiem darbības un zinātniskajiem virzieniem, studiju programmām un pārējiem elementiem, kas saistīti ar studijām. Tapāt Ungārijas Zemkopības ministrijas pārstāvis iepazīstināja ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plāniem un mērķiem Ungārijā.  Noslēgumā bija Ungārijas Lauksaimniecības kameras prezentācija. Tā darbojas kā nevalstiska organizācija un apvieno 400 tūkstošu biedru, organizācijā ir 1200 darbinieku, ieskaitot Valsts lauku tīklu un reģionālās nodaļas. Lauksaimniekiem dalība šajā organizācijā ir obligāta. Organizācijai ir daudz deleģētu uzdevumu: lauku konsultantu tīkls, pārbaužu veikšana saimniecībās, lauku atbalsta sistēmas administrēšana u.c. Pārsteidza Ungārijas lauksaimniecības kameras plašais darbības lauks. Viņiem šī nevalstiskā organizācija ir arī kā starpnieks starp lauksaimniecības jomas studentiem un zemnieku saimniecībām - prakses devējam. Šāds risinājums ir ļoti pozitīvi vērtējams, jo galā rezultātā studenti iegūst nozares prasībām atbilstošu pieredzi. Dienas noslēgumā bija prezentācija par PVN  un nodokļu sistēmu Ungārijā.

30.maijā viesojāmies ģimenes gaļas pārstrādes uzņēmumā Darno Hus. Uzņēmums gatavo augstas kvalitātes gaļas produktus bez e-vielām. Mums bija iespēja apskatīt visu gaļas pārstrādes ciklu. Pēc tam devāmies uz mazu, bioloģisko ģimenes saimniecību, kura apsaimnieko 6.5ha audzējot 17 dažādus garšaugus. Saimnieki pārstrādājot garšaugus piedāvā ap 50 dažādu produktu, pamatā kaltētus garšaugus, miksus vai sezonas laikā svaigus, griestos garšaugus. Tāpat, piegādā šos garšaugus dažādiem restorāniem. Pēc tam devāmies uz Kisalfoldi Mg ZRT. Uzņēmumā ir  2600 govis, no kurām var iegūt 27.5 milj litrus piena gadā.  Apsaimnieko 3000 ha,  no kuriem 1500 ir apūdeņoti un 1800ha tiek apsaimniekoti bioloģiski. Puse no zemes ir īpašumā, bet otru pusi nomā. Kā atzina saimniecības īpašnieki zemes noma Ungārijā pie Austrijas robežas ir atkarīgā no augsnes kvalitātes, bet cena svārstās no 230 līdz 500eur/ha. Vēl viena darbības joma ir  bioloģisko dārzeņu audzēšana, kas tiek audzēta bērnu pārtikai. Uzņēmumam ir iegūts Bioswiss sertifikāts, kas nepieciešams, lai tirgotos Šveices tirgū. Tiek audzēti baklažāni, kabači, kartupeļi, ķirbji, garšaugi, dilles, kāposti, paprika, pētersīļi, puķķāposti, sīpoli u.c. Paprika tiek audzēta plēvēs un ik gadu tiek izmantoti ap 100km plēves, un sastādīti 1.7milj paprikas stādu ik gadu. Tāpat, tiek ražota biogāze un piedāvāti mehanizācijas pakalpojumi. Kā daudzviet Eiropā, ir vietējā darbaspēka problēmas, tāpēc tiek ievesti sezonas strādnieki no Rumānijas. Papildus algai viņiem sedz ceļa izdevumus, kopmītni un ēšanu. Ja darbinieks paliek visu sezonu, ir piemaksa/ prēmija. Dienas noslēgumā viesojāmies Babarczi Pinceszet vīna darītavā. Ir vīna cisternu glabātuve, kurā var ietilpināt  250 tūkst litru vīna, papildus citās darītavas ēkās ir mazākas tvertnes. Gadā saražo ap 400 tūkstošu litru vīna, no tiem 200 tūkstošus litru pārdod Torley firmai, kuri ražo Eiropā pazīstamus dzērienus. Paši no 2009.gada pilda vīnu uz vietas pudelēs un pārdod ekskursantiem. Sāka ar 1 ha vīnu dārza 1980.gadā, pēc privatizācijas piepirka dārzus un tagad jau kopumā apsaimnieko 65ha, pamatā audzējot vīnogas baltajām vīnam.

31.maijā apmeklējām lielu sēklaudzēšanas uzņēmumu Lajtamag. Uzņēmums vairāk pievērsies netradicionālo sēklu audzēšanai: sinepes, facēlija, griķi, lucerna, āboliņš utt. Uzņēmums nodarbina 90 darbiniekus, eksportē 40% no saražotā, bet atlikušie 60% paliek vietējā Ungārijas tirgū. Darbojas arī kā demo saimniecība lauksaimniecības fakultātei. Ģimenes saimniecība trešajā paaudzē, īpašnieki ir brālis un māsa. Visā Ungārijā ir 10-12 tūkstoši hektāri sēklaudzēšanai, tostarp lilāko daļu iepērk no lauksaimniekiem. Pašiem kopā ir ap 1500ha. Uzsākuši bezaršanas tehnoloģiju un 1000 ha apstrādā izmantojot precīzās tehnoloģijas. Nepalielina savas sējplatības, jo lauki ir ļoti sadrumstaloti, vidējais lauka lieluma ap 15ha. Dienas otrajā pusē apmeklējām bioloģisko dārzeņu saimniecību, kurā kopj 3ha, audzē garšaugus, kāpostaugus, kabačus, burkānus, pupas, kartupeļus, bietes, sīpolus, ķiplokus un daudz ko citu. Nodarbināti abi saimnieki un viens darbinieks. Saimnieki piekopj "share" saimniekošanas principus, kad ģimenēm ir iespēja saņemt nedēļā dārzeņu grozu, maksa tiek noteikta par gadu. Pašlaik sistēmā iesaistītas 48 ģimenes. Tāpat, tika prezentēta netālu esošā smiltsērkšķu ferma, kurā tiek audzēti smiltsērkšķi 5ha platībā, kur katrs lauks 2,5ha.

Noslēgumā bija divas prezentācijas, viena par uzņēmumu, kurš ražo šokolādi, otra par siera ražošanu. Sāka darboties 2011.gadā, kad iepirka šokolādi no iepirka no Francijas un Beļģijas, bet no 2015. gadā paši sāka importēt kakao pupiņas  no Madagaskaras. Saimniece izstāstīja par kakao augļa augšanas īpatnībām, pupiņu grauzdēšanu, sagatavošanu un apstrādi. Degustējām grauzdētas Madagaskarā iegūtas kakao pupiņas, kā arī jau gatavu šokolādi ar dažādu kakao sastāvu. Beidzamā bija prezentācija par siera ražošanu, ar ko nodarbojas ģimene. Saimniecībā ir 30 govis, no kuru iegūtā piena gatavo dažādus produktus: svaigo sieru, biezpienu, kūpinātu sieru, mīksto sieru. Krisko ģimenes pārstrādes uzņēmums sāka darboties 2011.gadā ar pirmajiem 10 litriem, no kuriem gatavoja pirmo sieru. Uzņēmums sadarbojas ar izpētes centru, lai nodrošinātu kvalitatīvu piena fermentācijas procesu.


LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana ”, LAD Līguma nr. LAD011018/P43
Apmeklējuma tēma: Saimniekošanas dažādošana: lauku vides tūrisma saimniecību attīstība- vietējās produkcijas noieta veicināšana, mārketinga projektu veidošana, tūrisma produkta prezentāciju organizēšana.
Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Attēlus var apskatīt zemāk.