X
Vārdadienas: Venta, Salvis, Selva

Ārvalstu sadarbība

Kā ļoti nozīmīgu, savas darbības virzienu, uzskatām ārzemju sadarbību ar līdzīgām jauno lauksaimnieku un jauniešu organizācijām visā Eiropā. Pateicoties šai veiksmīgajai sadarbībai, biedrības biedriem regulāri tiek nodrošināta iespēja piedalīties dažādās apmācībās, forumos un konferencēs dažādās Pasaules vietās. Nonākot ārpus robežām, tiek bagātināta ne tikai sava personīgā pieredze, bet arī gūtās zināšanas tiek nodotas tālāk. Esam dalīborganizācija Eiropas lauku jauniešu organizācijā „Rural Youth Europe“.

Pieredzes apmaiņa maijā veda uz Sabiles pusi

Pieredzes apmaiņa maijā veda uz Sabiles pusi
2018. gada 14. maijs

Aizvadītajā nedēļas nogalē no 11.-12.maijam biedrības “Latvijas Jauno zemnieku klubs” biedri devās uz Kurzemi, lai viesotos zemnieku saimniecībās un uzņēmumos. Šogad šis jau bija otrais Jauno zemnieku kluba rīkotais pieredzes apmaiņas brauciens.   Brauciena maršruts veda uz Pūri, Engures, Tukuma, Talsu, Kandavas novadiem.

Pirmā apmeklētā saimniecība bija Smārdes pagasta zs “Mazburkas”, kur mūs sagaidīja saimniece Gunta Niedra. Sākotnēji saimniecībā vīnogas sāktas stādīt, lai vizuāli izdaiļotu ainavu, bet laikam ejot tas pārtapis jau nopietnākā saimniekošanā. Pašlaik zemnieku saimniecībā audzē dažādu šķirņu vīnogas, audzē jērus un uzņem tūristus burvīgi iekārtotā ēkā ar fantastisku skatu. Vieta pasakaina, ar skatu uz vīnogu stādījumiem, jēru ganīšanos, apkārt ziedoši un saulaini pieneņu lauki. Nākamā pietura bija Slampes pagastā pie enerģiskās un humora pilnās Helēnas kundzes zs “Gaiķi”. Helēna pati stāsta, ka uz “Gaiķiem” brauc kā uz darbu. Kundze viena pati darbojas vairākās siltumnīcās, kurās audzē gurķus, papriku un vairāk nekā simts šķirņu tomātus. Papildus tam visam ir plaša garšaugu un ārstniecības augu kolekcija. Saimniece mācēja pastāstīt, kura zālīte der kādai kaitei, pati daudz jokoja, dalījās ar saviem piedzīvojumiem uzņemot dažādas tūristu un viesu grupas. Helēna ļauj cilvēkiem pašiem braukt un lasīt gan tomātus, gan zemenes, kuras tiek audzētas zālē. Nesen Helēna realizējusi projektu, kura ietvaros iepirkusi jaunus bišu stropus un iekārtas dārzeņu un augļu pārstrādei. Saimniece ir aktīva gan savā lauku sētā, gan sabiedriskajā dzīve. Pati daudz ceļo, dejo, dodas pieredzes apmaiņā pie citiem un uzņem tūristus. Noslēgumā devāmies baudīt saimnieces sagādātos gardumus – ābolu saldo ar smiltsērkšķu ievārījumu un gardu tēju. 

Turpinājumā jaunie zemnieki devās uz Pūri, kur mūs gaidīja stādu audzētavas “Heimanis” saimnieks Pēteris. Vispirms iepazināmies ar stādu piedāvājumu tirdzniecības placī turpat Pūrē. Padiskutējām par stādu pieprasījumu un aktuālajiem saimniecības piedāvājumiem. Pēc ievad sarunām kāpām automašīnas un devāmies uz lauka praktiski vērot, kā  tiek audzēti ābeļu, ķiršu stādi. Redzējām vairākus laukus, pirmā, otrā un trešā gada stādījumus. Saimnieks stāstīja par augļu koku acošanu un potēšanu, par tagad veicamajiem darbiem, stādījumu plānošanu, laistīšanas iekārtām, podošanu u.c. Dienas noslēgumā devāmies uz gleznaino Abavas ieleju, kur viesojāmies zs “Drubazas”. Degustējām vairāku veidu vīnus:  rabarberu, brūkleņu, aveņu, upeņu, balto vīnogu un medus. Saimniece Smaida stāstīja par viņu pieredzi vīnu darīšanā un  parādīja vīna pagrabu. Kopīgi diskutējām par vīna lietošana paradumiem Eiropā un dažādām vīna darīšanas aizkulisēm. Kopīgi izstaigājām apkārtni, nezinātāji varēja apskatīt zelta jāņogas krūmu.

Otrās dienas programmā bija divas saimniecības. Pirmā bija lauku sēta “Kangari”, kurā audzē vīngliemežus. Sākumā devāmies pie vīngliemežu voljēriem, pie kuriem saimniece Antra izstāstīja daudz interesanta par vīngliemežiem, piemēram, ka ēdama ir tikai gliemežu “pēdiņa”, gliemežiem uz mēles ir tūkstošiem mazu zobiņu, ko arī viens no brauciena dalībniekiem izjuta uz savas ādas. Pēc zināšanu iegūšanas devāmies degustēt saimnieces gatavotos kārumus: dažādu garšu (plūmju, jāņogu, ābolu-sīpolu u.c.) čatnijus, ievārījumus, žāvētos augļus, sulas un sīrupus. Kā arī, dienas notikums bija vīngliemežu degustēšana. Brauciena noslēgumā devāmies uz Sārāju purvu, zs ”Piesaule”, kur mūs sagaidīja saimnieks Dainis. Devāmies lūkoties kā notiek dzērveņu audzēšana. Saimnieks daudz stāstīja par savu pieredzi ar Ameriku, arī lielogu dzērveņu stāsi pirkti no turienes, jo Amerikā dzērveņu audzēšanai ir daudz ilgāka vēsture nekā Latvijā. Amerikā dzērvenes audzē pat smiltī, jo tur smilts ir skābāka. Arī novākšana visbiežāk notiek pēc “slapjās”  metodes, dzērveņu laukus appludinot. Tomēr Latvijā to dara citādāk, jo mūsu smilts nav piemērota. Dzērvenes tiek audzētas kūdrā un novāktas ar kombainu. Lauki tiek ķemmēti ar īpašu, pašu konstruētu agregātu, lai atvieglotu novākšanu. Tā kā dzērveņu novākšanas tehnikai nav liela pieprasījuma, tad lielākā daļa ir pašu pārveidota. Vizītes nobeigumā pagaršojām dzērveņu sulu.

Visa brauciena laiku mūs lutināja silta saule, laba kompānija un ziedoši pieneņu lauki. Uz tikšanos nākamajos braucienos!

Pateicamies Guntai Niedrai no zs “Mazburkas”, Helēnai no zs “Gaiķi”, Pēterim no zs “Gulbji”, Smaidai Dzērvei no zs “Drubazas”, Antrai Gaisai no lauku sētas “Kangari” un Dainim no zs “Piesaule”.